Spānijas kailgliemezis Arion
vulgaris, syn. Arion lusitanicus auctt.
|
Lieli gliemeži, ķermeņa garums var
sasniegt 1015 cm, krāsojums: no oranža (kā apelsīnu miza) līdz ogļu melnam.
Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. Pēda vienkrāsaina,
gļotas bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas. Augusta vidū tie sasniedz,
dzimumbriedumu, kad sākas pārošanās laiks, kas ilgst apmēram mēnesi.
Gliemeži cenšas sapāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu partneru. Pēc tam
sākas olu dēšanas laiks, kas ilgst, līdz dzīvnieks iet bojā. Vienā dējumā
var būt ap 120 olām, kuru apaugļošanā ir izmantoti gan paša (ir arī
pašapaugļošanās), gan pārējo partneru spermatozoīdi. Ziemo mazuļu stadijā.
Dzīves ilgums: aptuveni viens gads. Traucējuma gadījumā (ja tos aiztiek)
parasti tikai saraujas. Dabiskais izplatības apgabals Ibērijas pussala, citās vietās (arī Latvijā)
suga ir ievesta.
|

|
Citas liela izmēra kailgliemežu
sugas
|
Milzu kailgliemezis
Limax maximus
|
Tumšais kailgliemezis
Limax cinereoniger
|
Palsais kailgliemezis
Limacus flavus
|
Zaļganais kailgliemezis
Limacus maculatus
|
Līdz
20 cm garumā (izstiepies); uz ķermeņa un mantijas melni plankumi; pēda
vienkrāsaina; gļotas bezkrāsainas.
|
Līdz
20 cm garumā; ķermenis tumšs vai melns, ja ķermenis gaišāks, uz tā melni plankumi, bet mantija ir
vienkrāsaina bez plankumiem; pēdas malas tumšas, un vidū gaiša
josla; gļotas bezkrāsainas.
|
710 cm
gari; ķermenis dzeltenzaļgans, plankumains. Pēda vienkrāsaina; gļotas
dzeltenas.
|
710 cm
gari; ķermenis zaļgandzeltens, plankumains. Pēda vienkrāsaina; gļotas
dzeltenas.
|

|

|

|

|
Sarkanais kailgliemezis
Arion rufus
|
Melnais kailgliemezis
Arion ater
|
Vidēja un maza izmēra kailgliemežu
sugas Latvijā
|
Līdz
15 cm garumā; krāsojums kā Spānijas kailgliemezim; gļotas parasti
dzeltenīgi oranžas, bet var būt arī bezkrāsainas. Traucējuma gadījumā ne
tikai saraujas, bet arī minūtes desmit mēdz kustināt savu ķermeni no labas
puses uz kreiso(!).
|
Līdz
15 cm garumā; krāsojums kā Spānijas kailgliemezim; gļotas parasti
bezkrāsainas, bet var būt arī dzeltenīgi oranžas. Traucējuma gadījumā ne
tikai saraujas, bet arī minūtes desmit mēdz kustināt savu ķermeni no labas
puses uz kreiso(!).
|
Latvijā
savvaļā vēl sastopamas vairākas kailgliemežu (ģints Arion) un mīkstgliemežu (ģints Deroceras) sugas. Dārzos bieži raibais mīkstgliemezis (Deroceras
reticulatum). Vairumu šo sugu visprecīzāk var noteikt vienīgi
speciālisti, taču Latvijas apstākļos ar lielu ticamību arī pēc vizuālajām
pazīmēm, var noteikt gan raibo
mīkstgliemezi un rūsas kailgliemezi (Arion fuscus, vecākā literatūrā ar Rietumeiropā sastopamās
sugas Arion subfuscus nosaukumu).
Melngalvas mīkstgliemezis Krynickillus melanocephalus
Apmēram 4-5 cm gari,
sudrabaini pelēki ar melnu galvu un taustekļiem (pieaugušo dzīvnieku
krāsojums); ar šādu krāsojumu dzīvnieki parādās jūlija beigās vai augusta
sākumā, kad tuvojas to dzimumbriedums. Pēda vienkrāsaina; gļotas ir
bezkrāsainas. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums aptuveni gads. Dabiskais
areāls Kaukāza reģions. Invazīvs;
pēdējo 20 gadu laikā izplatījies praktiski visā Latvijas teritorijā un,
visur, kur nokļuvis masveidā.

melngalvas mīkstgliemezis raibais
mīkstgliemezis
|

|

|
Ievākšana
|
Kailgliemežus ievāc vai nu vakarā
pēc krēslas iestāšanās, kad ir sācies kailgliemežiem aktivitātes periods, vai
pa dienu, tos meklējot zem dažādiem priekšmetiem (kas atrodas uz zemes) akmeņi, kritalas, dēļi utt. Lietainā laikā
atsevišķi īpatņi (bet īpaši bieži Spānijas kailgliemeži) mēdz būt aktīvi
pa dienu un var tikt atrasti bez to slēptuvju pārmeklēšanas. Sugu
noteikšanai jāievāc tikai pieaugušie īpatņi.
|
Iepakošana un uzturēšana
|
Kailgliemežus
vislabāk ievietot kādā kastītē (piemēram, salātu trauciņā), kurā ir
ievietota samitrināta papīra salvete vai tualetes papīrs (papīram ir jābūt tikai
mitram, bet nedrīkst no tā tecēt
ārā brīvs ūdens). Gadījumā, ja nav iespējams nogādāt speciālistam
dzīvniekus tuvāko pāris dienu laikā no ievākšanas brīža, tad salveti ieklāj
tā, lai daļa kastītes dibena paliek nenosegta. Nenosegtajā daļā ieber šķipsnu
auzu pārslu (tā tās lēnāk samirkst un ilgāk saglabājas, nesākot pelēt), kā
arī ievieto kādu burkāna šķēli un salāta lapas gabaliņu. Uz kastītes
uzraksta atradnes informāciju. Kailgliemežiem ļoti bīstama ir
pārkaršana, lai no tās izvairītos, kastīti ar dzīvniekiem ievieto
ledusskapī. Barību un mitro salveti kastītē maina 2× nedēļā (galvenais, lai barība nesāk pelēt un
lai dzīvnieki vispār bez barības nav ilgāk par dienām divām). Dažāda izmēra
un atšķirīgu sugu gliemeži ir jāievieto atsevišķos traukos.
|
Atradņu informācija
|
Ievācot
gliemežu materiālu tālākai nogādāšanai speciālistiem sugu noteikšanai,
noteikti jāpieraksta adrese, kur gliemeži ievākti (ja iespējams arī
koordinātas), ievākšanas datums, biotops (dārzs, ceļmala, tīrums utt.),
paraugu ievācēja(-u) vārds un uzvārds, kontaktinformācija, ja ir vēlme
saņemt atbildi par atrastajām sugām.
|