Zinātniskie žurnāli Scientific journals

Izdevumi Issues
Website under construction Citi izdevumi Other titles Raksti par dabu Scripta Letonica RPD Abstracts autoriem / for authors
	Sorbaronijas, nevis aronijas. Mičurina sorbaronija — no mākslīgi radīta vērtīga kultūrauga līdz invazīvai sugai ×Sorbaronia, not Aronia. Mitschurin’s sorbaronia—from an artificially created valuable crop to an invasive species [English abstract] ISBN (print) 978-9934-9213-1-5, ISBN (online) 978-9934-9213-2-2 A. Stalažs Open access (PDF) Kopsavilkums Kopš 1950. gadiem Latvijā ļoti labi pazīstami augi, ko ikdienā dēvē par aronijām. Diemžēl minētie augi, ko Padomju Savienības gados plaši kultivēja Latvijā, patiesībā nav īstas aronijas, bet gan sorbaronijas — aroniju un pīlādžu hibrīdi. Šajā darbā vairāk par šiem augiem un to piederību noteiktai sorbaroniju sugai. Ņemot vērā, ka daudzus gadus šie augi ir uzskatīti par aronijām, uz tiem nepareizi ir attiecināta Ziemeļamerikā savvaļā augošo aroniju bioloģijas informācija. Tāpēc šajā darbā mēģināts apkopot ziņas par šo augu bioloģiju Latvijas apstākļos, tajā skaitā par šo augu kaitēkļiem. Paralēli skatīta arī augu saimnieciskā nozīme. Latvijā plaši kultivētie augi, kas kopš 1980. gadiem reģistrēti arī pārejam savvaļā patiesībā ir mākslīgi radīta suga, kas nu jau uzskatāma par invazīvu. Morfoloģijas ziņā invazīvās sorbaronijas ļoti līdzīgas vienam no hibridizācijā iesaistītajiem vecākaugiem, melnaugļu aronijai (Aronia melanocarpa). Šī izteiktā morfoloģiskā līdzība ir iemesls, kādēļ augi ilgu laiku bija uzskatīti par aronijām. Dārzos kultivēto un savvaļā pārgājušo sorbaroniju līdzību ar aronijām bioloģiski ir saistīta ar augu izcelsmi — tie ir cēlušies bekkrosa (atgriezeniskā krustojuma) rezultātā, un tādēļ melnaugļu aronijas genoms dominē pār pīlādža genomu. Tas ir, sākotnēji bija iegūti mākslīgi radīti hibrīdi, kas bija krustojums starp melnaugļu aroniju un parasto pīlādzi — Aronia melanocarpa × Sorbus aucuparia, kas dārzkopjiem ļoti labi zināmi ar nosaukumu mānīgā sorbaronija (×Sorbaronia fallax). Tagad ir pierādīts, ka I. Mičurina radītie augi, kas no Krievijas vispirms bija strauji izplatīti visā bijušajā Padomju Savienībā un vēlāk ieviesti arī citās zemēs, ir mānīgās sorbaronijas atgriezeniskie hibrīdi ar melnaugļu aroniju, attiecīgi — Aronia melanocarpa × ×Sorbaronia fallax. Latvijas literatūrā šie augi līdz šim bija zināmi ar šādiem zinātniskajiem nosaukumiem “Aronia melanocarpa”, Aronia mitschurinii, “Aronia ×prunifolia” un “Aronia ×prunifolia ‘Floribunda’”. Savulaik Padomju Savienībā plaši kultivētie augi 1982. gadā bija nosaukti kā Aronia mitschurinii, bet 2013. gadā, ņemot vērā DNS pētījumos atklātos pierādījumus, iekļauti ×Sorbaronia ģintī, attiecīgi kā ×Sorbaronia mitschurinii. Ņemot vērā, ka Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss nepieļauj bekkrosu hibrīdu izdalīšanu kā atsevišķas sugas (ar atsevišķu nosaukumu), 2021. gadā nosaukums ×Sorbaronia mitschurinii atzīts kā nosaukuma ×Sorbaronia fallax sinonīms. Lai būtu iespēja nošķirt dārzos daudz retāk kultivētos un morfoloģiski atšķirīgos augus, kas bija līdz šim zināma ar nosaukumu ×Sorbaronia fallax (mānīgā sorbaronija), nesen ir izteikts priekšlikums izdalīt divas pasugas sugas ×Sorbaronia fallax ietvaros, plaši kultivētos un invazīvos augus nodalot kā atsevišķu pasugu, attiecīgi ×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii (Mičurina sorbaronija), kas attiecīgi atzīts arī šajā darbā. Šis darbs noteikti noderēs gan augļkopjiem, kas jau kultivē vai arī nākotnē varētu vēlēties kultivēt Mičurina sorbaronijas, gan dabas aizsardzības speciālistiem. Nobeigumā vēl tikai jāuzsver, ka Mičurina sorbaronijas ir ne tikai vērtīgs kultūraugs, bet arī pirmie mākslīgi radītie augi, kas kļuvuši invazīvi. Līdz šim nav zināma cita mākslīgi radīta augu suga vai arī pasuga, kas ne vien būtu sākusi plaši izplatīties savvaļā, bet arī būtu kļuvusi invazīva. Tāpēc Mičurina sorbaronijas stāsts ir īpaši interesants no zinātniskā viedokļa. Summary Beginning with the 50s of the previous century, there have been well-recognized plants in Latvia called aronijas in Latvian. Unfortunately, these plants which were vastly cultivated in Latvia during times of the Soviet Union, are not true Aronia, they are ×Sorbaronia—hybrids of chokeberries and rowan. This work studies these plants and their adherence to a specific species of ×Sorbaronia. Since these plants have been considered chokeberries for many years, biological information on the wild chokeberries of North America has been incorrectly attributed to them. Therefore, this work attempts to summarize information about the biology of these plants in Latvia, including about their pests. Economic significance is also examined. The plants that are widely cultivated in Latvia and whose escape into the wild has been registered from the 1980s are in fact an artificially created species that is already now considered to be invasive. As for the morphology, the invasive ×Sorbaronia is highly similar to one of its hybridization parent plants, Aronia melanocarpa. The distinctive morphological similarity is the reason why the plants have been considered chokeberries for a long time. The similarity of ×Sorbaronia that have been cultivated in orchards and escaped into the wild with chokeberries is biologically related to their origin—they have originated as the result of a backcross and thus genome of Aronia melanocarpa dominates over the rowan’s genome. Initially, they were artificially created hybrids as a backcross between Aronia melanocarpa and Sorbus aucuparia, known to gardeners rather well under the name ×Sorbaronia fallax. It has been proved now that the plants created by I. Michurin, which at first quickly spread from Russia through the entire former Soviet Union and later were introduced in other countries as well, are backcross hybrids of ×Sorbaronia fallax and Aronia melanocarpa, respectively Aronia melanocarpa × ×Sorbaronia fallax. In Latvian literature, these plants have been known by the following scientific names: “Aronia melanocarpa”, Aronia mitschurinii, “Aronia ×prunifolia”, and “Aronia ×prunifolia ‘Floribunda’”. The plants that once were vastly cultivated in the Soviet Union were named Aronia mitschurinii in 1982, while in 2013, considering the evidence discovered in DNA studies, they were included in the genus of ×Sorbaronia as ×Sorbaronia mitschurinii. Since the International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants does not allow distinguishing the backcross hybrids as separate species (with a separate name), the name ×Sorbaronia mitschurinii in 2021 was recognized as a synonym to the name ×Sorbaronia fallax. To be able to distinguish the plants that are much rarely cultivated in orchards and morphologically different and that have been known by now as ×Sorbaronia fallax, there was a proposal to separate the two subspecies under ×Sorbaronia fallax by distinguishing the broadly cultivated and invasive plants as separate subspecies, ×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii (Mitschurin’s sorbaronia) that has respectively been achieved in this paper. The present work will certainly be useful both to fruit-growers who already cultivate or will cultivate Mitschurin’s sorbaronia and to nature protection specialists. In conclusion, it should be emphasized that Mitschurin’s sorbaronia is not only a valuable crop plant but also the first artificially created plant that has become invasive. There are no other artificially created plant species or subspecies known that would not only start to widely spread into the wild but would also become invasive. Therefore, the story of Mitschurin’s sorbaronia is particularly interesting from a scientific point of view.
	This issue has been published within the framework of project No. lzp-2020/1-0179 ‘Smart complex of information systems of specialized biology lexis for the research and preservation of linguistic diversity’ funded by the Latvian Council of Science. Šis izdevums publicēts Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta nr. lzp-2020/1-0179 “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” ietvaros.

Atjaunots / updated: 07.05.2024

© A. Stalažs 2011–2024 Address: Kooperācijas iela 1A, Dobele, Dobeles nov., LV-3701, LATVIA