RPD_Science_emblema_GALA_VARIANTS

Zinātniskie žurnāli

Scientific journals

 

 

 

 

 

 

 

 

Izdevumi

Issues

 

 

 

Website under

construction

 

 

Citi izdevumi

Other titles

 

Raksti par dabu

Scripta Letonica

RPD Abstracts

 

 

autoriem / for authors

Sorbaronijas, nevis aronijas. Mičurina sorbaronija — no mākslīgi radīta vērtīga kultūrauga līdz invazīvai sugai

×Sorbaronia, not Aronia. Mitschurin’s sorbaronia—from an artificially created valuable crop to an invasive species [English abstract]

 

ISBN (print) 978-9934-9213-1-5, ISBN (online) 978-9934-9213-2-2

 

A. Stalažs

 

Open access (PDF)

 

Kopsavilkums

Kopš 1950. gadiem Latvijā ļoti labi pazīstami augi, ko ikdienā dēvē par aronijām. Diemžēl minētie augi, ko Padomju Savienības ga­dos plaši kultivēja Latvijā, patiesībā nav īstas aronijas, bet gan sorbaronijas — aroniju un pīlādžu hibrīdi. Šajā darbā vairāk par šiem au­giem un to piederību noteiktai sorbaroniju sugai. Ņemot vērā, ka daudzus gadus šie augi ir uzskatīti par aronijām, uz tiem nepareizi ir attiecināta Ziemeļamerikā savvaļā augošo aroniju bioloģijas in­for­mācija. Tāpēc šajā darbā mēģināts apkopot ziņas par šo augu bio­lo­ģiju Latvijas apstākļos, tajā skaitā par šo augu kaitēkļiem. Paralēli ska­tīta arī augu saimnieciskā nozīme.

Latvijā plaši kultivētie augi, kas kopš 1980. gadiem reģistrēti arī pārejam savvaļā patiesībā ir mākslīgi radīta suga, kas nu jau uz­ska­tāma par invazīvu. Morfoloģijas ziņā invazīvās sorbaronijas ļoti līdzīgas vienam no hibridizācijā iesaistītajiem vecākaugiem, meln­aug­ļu aronijai (Aronia melanocarpa). Šī izteiktā morfoloģiskā līdzība ir iemesls, kādēļ augi ilgu laiku bija uzskatīti par aronijām. Dārzos kul­tivēto un savvaļā pārgājušo sorbaroniju līdzību ar aronijām bio­lo­ģiski ir saistīta ar augu izcelsmi — tie ir cēlušies bekkrosa (at­grie­ze­niskā krustojuma) rezultātā, un tādēļ melnaugļu aronijas genoms do­minē pār pīlādža genomu.

Tas ir, sākotnēji bija iegūti mākslīgi radīti hibrīdi, kas bija krus­tojums starp melnaugļu aroniju un parasto pīlādzi — Aronia me­lanocarpa × Sorbus aucuparia, kas dārzkopjiem ļoti labi zināmi ar nosaukumu mānīgā sorbaronijaSorbaronia fallax). Tagad ir pie­rādīts, ka I. Mičurina radītie augi, kas no Krievijas vispirms bija strau­ji izplatīti visā bijušajā Padomju Savienībā un vēlāk ieviesti arī citās zemēs, ir mānīgās sorbaronijas atgriezeniskie hibrīdi ar meln­aug­ļu aroniju, attiecīgi — Aronia melanocarpa × ×Sorbaronia fallax.

Latvijas literatūrā šie augi līdz šim bija zināmi ar šādiem zi­nāt­niskajiem nosaukumiem “Aronia melanocarpa”, Aronia mit­schu­ri­nii, “Aronia ×prunifolia” un “Aronia ×prunifolia ‘Floribunda’”.

Savulaik Padomju Savienībā plaši kultivētie augi 1982. gadā bija nosaukti kā Aronia mitschurinii, bet 2013. gadā, ņemot vērā DNS pē­tījumos atklātos pierādījumus, iekļauti ×Sorbaronia ģintī, attiecīgi kā ×Sorbaronia mitschurinii. Ņemot vērā, ka Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss nepieļauj bekkrosu hibrīdu izdalīšanu kā atsevišķas sugas (ar atsevišķu nosaukumu), 2021. ga­dā nosaukums ×Sorbaronia mitschurinii atzīts kā nosaukuma ×Sorb­aro­nia fallax sinonīms.

Lai būtu iespēja nošķirt dārzos daudz retāk kultivētos un mor­foloģiski atšķirīgos augus, kas bija līdz šim zināma ar no­sau­ku­mu ×Sorbaronia fallax (mānīgā sorbaronija), nesen ir izteikts priekš­likums izdalīt divas pasugas sugas ×Sorbaronia fallax iet­va­ros, plaši kultivētos un invazīvos augus nodalot kā atsevišķu pa­sugu, attiecīgi ×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii (Mi­ču­rina sorbaronija), kas attiecīgi atzīts arī šajā darbā.

Šis darbs noteikti noderēs gan augļkopjiem, kas jau kultivē vai arī nākotnē varētu vēlēties kultivēt Mičurina sorbaronijas, gan da­bas aizsardzības speciālistiem. Nobeigumā vēl tikai jāuzsver, ka Mi­čurina sorbaronijas ir ne tikai vērtīgs kultūraugs, bet arī pirmie māks­līgi radītie augi, kas kļuvuši invazīvi. Līdz šim nav zināma cita māks­līgi radīta augu suga vai arī pasuga, kas ne vien būtu sākusi plaši izplatīties savvaļā, bet arī būtu kļuvusi invazīva. Tāpēc Mi­ču­rina sorbaronijas stāsts ir īpaši interesants no zinātniskā viedokļa.

 

 

Summary

Beginning with the 50s of the previous century, there have been well-recognized plants in Latvia called aronijas in Latvian. Un­for­tunately, these plants which were vastly cultivated in Latvia du­ring times of the Soviet Union, are not true Aronia, they are ×Sorb­aro­nia—hyb­rids of chokeberries and rowan. This work studies these plants and their adherence to a specific species of ×Sorb­aro­nia. Since these plants have been considered chokeberries for many years, bio­lo­gical information on the wild chokeberries of North Ame­rica has been incorrectly attributed to them. Therefore, this work attempts to summarize information about the biology of these plants in Lat­via, including about their pests. Economic sig­ni­fi­cance is also exa­mi­ned.

The plants that are widely cultivated in Latvia and whose es­ca­pe into the wild has been registered from the 1980s are in fact an ar­tificially created species that is already now considered to be in­va­sive. As for the morphology, the invasive ×Sorbaronia is highly si­mi­lar to one of its hybridization parent plants, Aronia melanocarpa. The distinctive morphological similarity is the reason why the plants have been considered chokeberries for a long time. The si­mi­la­rity of ×Sorbaronia that have been cultivated in orchards and es­ca­ped into the wild with chokeberries is biologically related to their ori­gin—they have originated as the result of a backcross and thus ge­nome of Aronia melanocarpa dominates over the rowan’s ge­no­me.

Initially, they were artificially created hybrids as a backcross bet­ween Aronia melanocarpa and Sorbus aucuparia, known to gar­de­ners rather well under the name ×Sorbaronia fallax. It has been pro­ved now that the plants created by I. Michurin, which at first quickly spread from Russia through the entire former Soviet Union and later were introduced in other countries as well, are backcross hyb­rids of ×Sorbaronia fallax and Aronia melanocarpa, respectively Aro­nia melanocarpa × ×Sorbaronia fallax.

In Latvian literature, these plants have been known by the following scientific names: “Aronia melanocarpa”, Aronia mitschu­ri­nii, “Aronia ×prunifolia”, and “Aronia ×prunifolia ‘Floribunda’”.

The plants that once were vastly cultivated in the Soviet Union were named Aronia mitschurinii in 1982, while in 2013, con­si­dering the evidence discovered in DNA studies, they were in­clu­ded in the genus of ×Sorbaronia as ×Sorbaronia mitschurinii. Since the International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants do­es not allow distinguishing the backcross hybrids as separate spe­cies (with a separate name), the name ×Sorbaronia mitschurinii in 2021 was recognized as a synonym to the name ×Sorbaronia fallax.

To be able to distinguish the plants that are much rarely cul­ti­vated in orchards and morphologically different and that have been known by now as ×Sorbaronia fallax, there was a proposal to se­parate the two subspecies under ×Sorbaronia fallax by dis­tin­gui­shing the broadly cultivated and invasive plants as separate sub­species, ×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii (Mitschurin’s sorb­aronia) that has respectively been achieved in this paper.

The present work will certainly be useful both to fruit-gro­wers who already cultivate or will cultivate Mitschurin’s sorbaronia and to nature protection specialists. In conclusion, it should be emphasized that Mitschurin’s sorbaronia is not only a valuable crop plant but also the first artificially created plant that has become invasive. There are no other artificially created plant species or sub­spe­cies known that would not only start to widely spread into the wild but would also become invasive. Therefore, the story of Mit­schu­rin’s sorbaronia is particularly interesting from a scientific point of view.

 

This issue has been published within the framework of project No. lzp-2020/1-0179 ‘Smart complex of information systems of specialized biology lexis for the research and preservation of linguistic diversity’ funded by the Latvian Council of Science.

Šis izdevums publicēts Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta nr. lzp-2020/1-0179 “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” ietvaros.

 

     

 

 

Atjaunots / updated: 07.05.2024

 

 

 

© A. Stalažs 2011–2024

Address: Kooperācijas iela 1A,

Dobele, Dobeles nov., LV-3701, LATVIA

RPD_Science_emblema_GALA_VARIANTS