|
Zinātniskie žurnāli Scientific
journals |
|
|
|
|
|
Izdevumi Issues |
Scripta Letonica ISSN 2255-8926 (print) |
|||||
Website under construction Citi izdevumi Other titles Scripta Letonica |
Volume 2 (Number
1) (2015) |
|||||
A. Stalažs Open
access (PDF) Kopsavilkums Līdz
šim nebija stabilas latvisko nosaukumu terminoloģiskās tradīcijas Tephritidae dzimtas mušu sugu latvisko nosau-kumu lietošanā, kā arī daudzām
sugām to latviskie nosaukumi nebija izveidoti. Šajā darbā ir analizētas
Tephritidae dzimtas sugu latvisko nosaukumu lietošanas tradīcijas, latviskie nosaukumi precizēti 9 sugām, bet jauni latviskie nosaukumi izveidoti 16 sugām. Abstract Up to date in Latvian
language were not stable terminological traditions of Latvian name usage for
the members of Tephritidae family and for many
species Latvian names were not invented. In this work were analysed
traditions already in use, were concretized names for 9 species and new
Latvian names were made for 16 species. |
||||||
A. Stalažs Open
access (PDF) Kopsavilkums Dažādu
organismu vietējiem nosaukumiem ir būtiska loma visās valodās. Līdz šim maurērču latviskie nosaukumi bija vei-dojušies fragmentāri tādēļ bija nepieciešams sakārtot šīs ērču grupas latvisko
nosaukumu sistēmu. Šajā rakstā ir
sagata-vots saraksts ar 80 maurērču (gan Latvijas faunas, gan dažu citu
zemju) sugu latviskajiem nosaukumiem un to sinonīmiem. Abstract Common names for
organisms are important part of all languages. Until these days in Latvian
names for eriophyoid mites were developed
fragmentary and it was necessary to arrange system of Latvian names for this
mite superfamily. In this paper a list of Latvian names and their synonyms
for 80 eriophyoid mite (including eriophyoid mites from Latvia and some other countries)
species is summarised. |
||||||
A. Stalažs Open
access (PDF) Kopsavilkums Pirmais,
oficiālajai lietošanai apstiprināto, gliemju latvisko nosaukumu saraksts publicēts 1996. gadā. Kopš tā
laika ir pagājuši jau 18 gadi. Šī pētījuma laikā
ir veikts salīdzinājums par oficiālajai lietošanai apstiprināto nosaukumu ieviešanas veiksmīgumu, salīdzinot nosaukumu lietojumu pirms un pēc 1996. gada publikācijas. No visām Latvijā zināmajām sugām pētījumam ir izvēlētas divas gliemežu ģintis Deroceras un Limax, par kuru
sugām ir visvairāk publikāciju latviešu valodā. Turklāt, trim šo ģinšu sugām Deroceras agreste, Deroceras reticulatum
un Limax maximus oficiālai
lietošanai 1994. gadā
tika apstiprināti jauni latviskie nosaukumi mainot latvisko nosaukumu ģintij Deroceras un mainot sugas nosaukumu sugai Limax maximus. Līdz
ar to šo gliemežu sugu latvisko nosaukumu lietojuma analīze ir labs piemērs oficiālā terminoloģijas procesa efektivitātes pārbaudei, salīdzinot ar zinātniskās terminoloģijas principiem. Pētījuma laikā ir secināts, ka ģints nosaukuma kailgliemezis maiņa uz mīkstgliemezis sugu Deroceras agreste un Deroceras reticulatum gadījumā nav notikusi efektīvi, jo arī pēc 1996. gada abām sugām plaši
lietoti to vecie nosaukumi. Tomēr, abu sugu gadījumā,
atteikšanās no jaunajiem nosaukumiem nav pieļaujama, jo
tad būtu jāmaina citu mīkstgliemežu sugu latviskie nosaukumi, tādējādi radot nevajadzīgus sinonīmus, arī izjaucot jau iegājušās terminoloģijas stabilitāti. Savukārt sugas Limax maximus latviskā nosaukuma lielais kailgliemezis
maiņa uz milzu kailgliemezis ir notikusi veiksmīgi
un jaunais nosaukums ikdienas lietošanā ir labi iegājies.
Pēc 1996. gada nosaukums lielais kailgliemezis ir kļuvis arī
par homonīmu un reizē sinonīmu nosaukumu, kas jau ir lietots
divām sugām Limax maximus un Arion ater. Pētījumā
arī secināts, ka oficiālajai saziņai apstiprinātajiem nosaukumiem jābūt ar pietiekamu
zinātnisko pamatojumu, ņemot vērā agrāko
terminu lietojumu, kā arī, šiem
nosaukumiem ir jābūt publicētiem arī sabiedrībai daudz plašāk pieejamos izdevumos. Abstract The first list of
Latvian names of molluscs approved for official use was published in 1996, i. e. as many as 18 years ago. During this research, it
was assessed how successful the introduction of the names approved for
official use has been, comparing the use of the names before and after the
1996 publication. Two genera of slugs, Deroceras and Limax, were
selected among all the species known in Latvia for this research since most
of the publications in the Latvian language focus on these two genera.
Besides, for three species of these genera, namely, Deroceras agreste, Deroceras reticulatum and Limax maximus, new Latvian names were approved for official use in
1994, changing the Latvian name of the genus Deroceras and changing the name
of the species of the species Limax maximus.
Thus, the analysis of the use of Latvian names of these species of slugs is a
good example how to assess efficiency of the official terminology process,
making a comparison with the principles of scientific terminology. During the
research, it was concluded that the change of the name of the genus kailgliemezis to mīkstgliemezis
in case of the species Deroceras agreste and
Deroceras reticulatum
has not been effective, since the old names of both species (with old generic
name in Latvian) were widely used after 1996 as well. However, as regards the
two species, the new names may not be abandoned because it would lead to the
change of other Latvian names for the species of slugs with the generic name
mīkstgliemeži,
thus creating unnecessary synonyms and disrupting the stability of the
already established terminology. In its turn, the change of the Latvian name
lielais kailgliemezis
of the species Limax maximus to milzu kailgliemezis has been successful and the new
name is commonly used. After 1996, the name lielais kailgliemezis has become a homonymous
and also synonymous name that is already used for two species Limax maximus and Arion ater. As a result of the
research, it has also been concluded that the names approved for official use
should have a sufficient scientific justification, taking into account the
use of the previous terms, and these names should also be published in the
editions available to the wider public. |
||||||
A. Stalažs Open
access (PDF) Kopsavilkums Daudzas
asteru dzimtas
(Asteraceae) sugas izmantoto
kā dekoratīvos, ārstniecības vai pārtikas augus, un tādēļ ikdienas saziņā ir nepieciešamība
pēc šo sugu latviskajiem nosaukumiem. Taču vairāku sugu gadījumā bija novērota to latvisko nosaukumu bieža nekonsekventa lietošana. Šajā pētījumā apskatīts ģinšu Aster, Callistephus, Canadanthus, Doellingeria, Erigeron, Eriophyllum, Eurybia, Galatella, Kalimeris, Oreostemma,
×Solidaster,
Symphyotrichum
un Tripolium
augu latvisko nosuakumu lietojums. Lai pilnveidotu nosaukumu lietošanas tradīcijas, ir sagatavots 94 taksonu latvisko nosaukumu un to sinonīmu saraksts, un ieteikti daži jauni latviskie
nosaukumi. Abstract Numerous species from
the Asteraceae family are used as ornamental, medical or food plants, and
therefore is need for Latvian plant names in daily communication. However, in
case of several species, oftenly the inconsequent
usage of Latvian names was observed. In this research were studied the usage
of Latvian names for plants of the following genera Aster, Callistephus, Canadanthus,
Doellingeria, Erigeron, Eriophyllum,
Eurybia, Galatella, Kalimeris, Oreostemma,
×Solidaster,
Symphyotrichum,
and Tripolium.
In order to improve tradidions of Latvian name
usage, list of Latvian names and synonyms for 94 taxons
are prepared, and some new Latvian names are proposed. |
||||||
A. Stalažs,
E. Dreijers Open
access (PDF) Kopsavilkums Darbā
apkopoti līdz 2015. gadam publicētie gliemju latviskie nosaukumi un sniegta pilna bibliogrāfiskā informācija. Ko-pumā sastādīts saraksts ar latviskajiem nosaukumiem 794 taksoniem, tajā skaitā 99 augstāka līmeņa taksoniem (8 klasēm, 89 dzimtām, 1 apakšdzimta), kā arī 695 sugām
un pasugām. Šis ir pirmais plašākais
apkopojums par gliemju latviskajiem nosaukumiem, kas līdz šim ir
lietoti. Papildu publicēto nosaukumu apkopojumam, sarakstā iekļauti arī tie latviskie nosaukumi, kas gliemju taksoniem izveidoti vairāku gadu laikā sniegtajās
konsultācijās. Abstract The scientific paper
provides a list of the Latvian names of molluscs published until 2015 and
full bibliographic information. It includes a list of the Latvian names of
794 taxa including 99 higher-ranked taxa (8 classes, 89 families, 1
subfamily) and 695 species and subspecies. This is the first comprehensive
compilation of the Latvian names of molluscs which have been in use so far.
In addition to the compilation of the published names, the list also includes
those Latvian names that have been established for mollusc taxa in the
consultations provided over several years. |
||||||
Žurnāla numurs izdots ar Valsts
Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu This issue is prepared with financial
support of the State Culture Capital Foundation (SCCF) of Latvia |
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
||||||
|
Atjaunots / updated: 07.05.2024 |
|
|
© A. Stalažs 20112024 Address: Kooperācijas iela
1A, Dobele, Dobeles nov.,
LV-3701, |
|
|